Pirms aptuveni pieciem mēnešiem satiku vienu īpašu zirgu – sirmu, skaistu un bezgala gudru andalūzieti. Nekad ar tādu dzīvnieku nebiju sarunājusies. Tik pašpārliecinātu, lepnu, domājošu un absolūti nepiekāpīgu manām iedomām, ka tagad un tūlīt varēsim uzsākt izvērstas sarunas.
Viņš nebija ar mieru tāpat vien ar mani saslēgties vienā telpā un enerģijā un klausīties manī, lai kopīgi veiktu šādus vai tādus uzdevumus vai spēles. Vispirms viņš gribēja manu prieku, manu spēju būt brīvai, vieglai un plūstošai, un spēju ļaut realitātei būt tādai kāda tā ir, necenšoties mainīt apstākļus, kas šī zirga dzīvē varbūt nebija tie spožākie un labvēlīgākie. Galu galā, es biju vien īslaicīga parādība viņa pasaulē.
Tieši tik, cik es spēju un mācēju dot, tik es arī saņēmu pretī. Varētu šķist kā sausas biznesa attiecības – tu man, es tev. Taču pāri tam visam vienkārši bonusā, papildus un absolūti par brīvu bija šī zirga neizmērojamais viedums un dāvātā mācība, ka reizēm vienkārši ir jābūt pazemīgam, jādara absolūti nekas un jāieklausās zirgā.
Viņš nebija ar mieru tāpat vien ar mani saslēgties vienā telpā un enerģijā un klausīties manī, lai kopīgi veiktu šādus vai tādus uzdevumus vai spēles. Vispirms viņš gribēja manu prieku, manu spēju būt brīvai, vieglai un plūstošai, un spēju ļaut realitātei būt tādai kāda tā ir, necenšoties mainīt apstākļus, kas šī zirga dzīvē varbūt nebija tie spožākie un labvēlīgākie. Galu galā, es biju vien īslaicīga parādība viņa pasaulē.
Tieši tik, cik es spēju un mācēju dot, tik es arī saņēmu pretī. Varētu šķist kā sausas biznesa attiecības – tu man, es tev. Taču pāri tam visam vienkārši bonusā, papildus un absolūti par brīvu bija šī zirga neizmērojamais viedums un dāvātā mācība, ka reizēm vienkārši ir jābūt pazemīgam, jādara absolūti nekas un jāieklausās zirgā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru