2014. gada 15. februāris

Uzdrīksties

Lai arī dažu pēdējo gadu laikā dabiskās apmācības izplatība Latvijā kļūst izplatītāka, tā vienalga ir iesīkstējušu stereotipu iegrožota. Tāpēc nav brīnums, ka cilvēki, kas ar to ir nesen sākuši nodarboties, mēdz nebūt īpaši noskaņoti to atklāt... Vai tad nav gadījies ko tādu ievērot? Slēpti vai atklāti izsmējīgi viedokļi par apmācības vai turēšanas metodēm, kas atšķiras no ierastā. Kritiska attieksme, līdzko kāds atzīstas, ka ir "naturālis" - nu, nu, ko tad spēsi parādīt? Kas, domā, tu esi labāks par MUMS? Uz kādu, kādu semināru tu brauksi? Piekasīšanās. Smīkņāšana. Kautrīga un mulsa izvairīšanās no atbildes, ja kāds ir pieķēris intereses izrādīšanā par zirgu apmācības melno avi. Jo tie, kas to dara, taču ir "jocīgi". Dievs nedod, ja vēl kāds ir radikāls un oponē visam zirgu industrijā pierastajam!

Ne visiem ir tik stiprs raksturs, lai tam pretotos. Ne visi spēj mainīt domubiedrus, trenerus, staļļus, lai pieturētos pie savas idejas. Ne visi spēj uzdrīkstēties.

Taču uzdrīksties.

Uzdrīksties uzklausīt nepierastu padomu, tas varētu atklāt pavisam jaunu pasauli.
Uzdrīksties atstāt skapī pierasto inventāru.
Uzdrīksties noņemt pakavus un tos vairs neuzlikt.
Palaist zirgu ganībās un atstāt tajās arī lietū, sniegā, aukstumā, citu zirgu kompānijā un trakulīgās spēlēs.
Uzbūvēt nojumi vai atrast stalli, kur zirgs varēs dzīvot tādā.
Nenopirkt nākamo maisu cukursaldā mušļa.
Atstāt seglus uz statīva, ja liekas, ka zirgam šodien kas cits sakāms.
Ziemai nākot, tā arī neizvilkt no skapja silto āra segu.
Un neaizsūtīt pieteikumu kārtējām sacensībām.
Uzklausīt, kas tad zirgam sakāms!
Un dot viņam iespēju izteikties.

Uzdrīksties apšaubīt, iebilst, lūgt pamatojumu viedoklim.
Nesekot tradīcijai un lauzt dogmas.
Nesamierināties ar atbildi tikai no viena avota.
Uzdrīksties saglabāt atvērtu prātu, kad liekas - nu jau esi sasniedzis labāko, ko savam zirgam vari dot.
Saskatīt, ka var būt arī labāk. Ka jāatsakās no pierastā.
Sagraut savu komforta zonu.
Izglītoties. Lasīt, vērot, mēģināt, bet neieciklēties uz vienu un to pašu, ja nesanāk atkal un atkal.
Galu galā, uzdrīksties būt radikāls!
Rīkoties, ne tikai runāt, dalīties zināšanās un lūgt palīdzību.

Un, darot to visu, nepārstāj būt pazemīgs. Pat vislabāko nodomu vadīta rīcība var noiet greizi. Tikai tāpēc, ka nosaucam to skaistā vārdā, tā nesāks darīt zirgam labu, ja brīvajās ganībās trūkst zāles, neapkaltās kājas tomēr ir neveselas, zirga ķermeņa valoda liecina par apmulsumu un diskomfortu, retās jāšanas reizes ir zirgam sāpīgas un par dārgu naudu pirktie segli viņa mugurai vienkārši neder. Nebūvē jaunu komforta zonu tikai tāpēc, ka vienu tikko esi sagrāvis. Ceļš nevar turpināties, ja ap to ir uzcelti mūri.

Jā, uzsākt kaut ko jaunu un neiepazītu var būt biedējoši. Sevišķi jau, ja apkārtējie biedina, ka tā tikai zaudēsi savas jāšanas prasmes, vienaudžu cieņu, nomocīsi zirgu un nekam vairs nebūsi derīgs. Taču, ja jūti, ka kaut kā pietrūkst, ka kaut ko vēlies mainīt - ir jāsper pirmais solis. Aiz šīs robežas vairs nebūsi viens.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru