2014. gada 15. februāris

Pārspīlējums vai tomēr skumja patiesība?

Sastapos ar pāris viedokļiem, kur cilvēki paskaidroja savu darbošanos zirgu sportā – ka tāda nu tā dzīve un ierastā kārtība ir, naudiņu vajag, darbs jādara, tad nu dara. Galu galā miljonu industrija un gadu gaitā labi iestrādāta sistēma. Ja maksātu par ko citu, darītu ko citu, bet...

Pavisam nevilšus tas man atsauca atmiņā nesen redzētu filmu, kurā kādas saimniecības īpašnieks bija līdzīgā situācijā – tāda nu tā dzīve un sabiedrības kārtība ir, darbi ir jāpadara, nauda jāpelna, ģimene jābaro, tad nu nekas cits neatliek kā izmantot pieejamos resursus. Tik vien tā atšķirība, ka šī vīra iedzīve bija balstīta nevis uz zirgu, bet gan citu cilvēku – vergu – pleciem.
Vīrs bija labs cilvēks. Tik tiešām. Labsirdīgs. Līdzjūtīgs. Gribēja nopirkt verdzeni kopā ar viņas meitiņu, bet naudas nepietika, tad nu nopirka tikai māti un ģimene tika vardarbīgi šķirta. Vīrs labi izturējās pret saviem vergiem – rūpējās, baroja, cēla viņiem mazus mājoklīšus un neļāva pārāk aizrautīgam vergu uzraugam pārcensties ar miesas sodiem. Taču, kad radās finansiālas problēmas, šis lādzīgais vīrs ar dziļu nožēlu, bet tomēr pārdeva vergus kādam citam, diemžēl ne tik lādzīgam, vergturim. Un neko jau nevarēja ne padarīt, ne pārmest, jo tāda tā dzīve un kārtība bija, darbs bija jādara, nauda jāpelna...

Cik gan ilgi gadu desmiti pagāja un cik izmisīgas cīņas tik izcīnītas, lai cilvēce atteiktos no šīs sabiedrības iekārtas. Cik absurda, baisa un necilvēcīga šobrīd šķiet verdzības ideja. Nu vismaz tā, kas cilvēku sugas ietvaros...
Bet vai tad ne visas būtnes piedzimst brīvas un ar tiesībām saglabāt šo brīvību?
Vai zirgs – šis brīvības simbols – kurš mūsdienās tik bieži tiek turēts cietuma kamerām līdzīgos krātiņos, vadīts un savaldīts ar dzelzs palīgrīkiem un nodarbināts pāri sava organisma fiziskā un psiholoģiskā komforta un veselības robežām, ir kas vairāk par glīši uzpucētu un prestiži nodarbinātu vergu? Un ir pilnīgi vienalga, vai šāda attieksme pret zirgu sastopama lielajā vai hobija sportā, izjādēs, cirkā vai jebkādos citos cilvēku izklaidēšanas pasākumos, jo, manuprāt, nekas neattaisno šādu citas dzīvas būtnes izmantošanu.

Jā, skarbi. Kādam šāds salīdzinājums šķitīs netaisnīgs, pārspīlēts, provokatīvs un demagoģisks. 
Bet tāda nu tā dzīve nereti ir...

Starp citu, filmas nosaukums ir „12 gadi verdzībā” (12 Years a Slave). Laba filma. Iesaku noskatīties.


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru