Irbe. Rakstu par savu pieredzi zirgu
pasaulē. Lai arī tā nav no lielākajām un turpināsies vēl mūža garumā, es
ceru, ka tā kādu iedvesmos ieklausīties tajā, kas zirgiem sakāms.
Prioritārs šajā ceļā man ir tieši Zirgs, viņa fiziskās un emocionālās
vajadzības, labsajūta un miers. Mācos un strādāju pēc dažādu dabiskās
zirgu kopšanas, turēšanas un apmācības principiem, nesekojot vienam
"guru" un iedvesmojoties no katra, kuram svarīgs ir Ceļš, nevis mērķis.
Snikers. Latvietis, dzimis 2006. gadā. Ārkārtīgi pašapzinīgs un inteliģents indivīds, kuram šķiet, ka pasaule radīta viņa priekam. Ir izcili atsaucīgs uz smalkākām komunikācijas formām, allaž mudinot tiekties uz vēl niansētāku un iejūtīgāku saziņu, bet, ja nu kādam liekas, ka varēs viņu izbīdīt ar dominanci vien - apspēlēs kā šahā un zibenīgi pierādīs, ka tādas sarunas viņam neder. Skolotājs, draugs, brālis un ceļabiedrs.
Snikers. Latvietis, dzimis 2006. gadā. Ārkārtīgi pašapzinīgs un inteliģents indivīds, kuram šķiet, ka pasaule radīta viņa priekam. Ir izcili atsaucīgs uz smalkākām komunikācijas formām, allaž mudinot tiekties uz vēl niansētāku un iejūtīgāku saziņu, bet, ja nu kādam liekas, ka varēs viņu izbīdīt ar dominanci vien - apspēlēs kā šahā un zibenīgi pierādīs, ka tādas sarunas viņam neder. Skolotājs, draugs, brālis un ceļabiedrs.
Inese.
Tiecība uz zirgiem manī mīt jau kopš agras, agras bērnības, bet dzīvē
ir bijuši posmi, kad esmu to izjutusi kā mokošu, jo nav bijis iespējas
šo tiecību realizēt. Pirmā pieredze ar zirgiem bijusi dažādās nomās un
kādu laiku arī Kleistu mācību grupā. Tad garus 13 gadus zirgu manā dzīvē
nebija vispār, bet pirms trim gadiem es atkal sāku mērot ceļu uz
stalli. Sākumā vizinājos nomā, bet drīz vien jutu, ka ar to ir par maz.
Gribējās kaut ko īstāku, dziļāku un garīgāku. Ieinteresējos par natural horsemanship
idejām attiecībās un darbā ar zirgiem, kā arī par dabisku pieeju zirgu
kopšanā, turēšanā, kas orientēta uz zirga vajadzībām un labsajūtu.
Interese nav zudusi joprojām un tikai turpina vērsties plašumā.
Refleksijas, kas man radušās šai procesā un attiecībās ar manu īpašo
Zirgu mēģināšu ik pa laikam atspoguļot šeit.
Radis.
No vārda „radīt”. Brīnums, kurš pats atrada ceļu pie manis un kļuva par
bērnības sapņa piepildījumu. Klusa, trausla, dziļa, ļoti skaista, bet
kautrīga dvēsele. Zirgs, kura uzticība un atvēršanās ir ilgi un
pacietīgi jānopelna . Zirgs, kurš mēdz būt grūti pamodināms, bet kad ir
aizdedzies, ir tikpat grūti viņu apstādināt. Zirgs, kurš sirdī būdams
smalkjūtīgs un pieklājīgs džentlmenis, tomēr ir ar Savu Viedokli un
turpina man sagādāt arvien jaunus izaicinājumus. Zirgs, ar kuru nekad
nav garlaicīgi, jo ir vēl tik tāls, garš un aizraujošs kopīgs Ceļš
priekšā. Zirgs, kuram esmu līdz sirds dziļumiem pateicīga par visu, ko
viņš man māca un par to, ka viņš man kaut mazliet uzticas. Tas man
patiešām ir liels pagodinājums un es ceru, ka vienmēr būšu tā vērta.
Agrita. Zirgi man allaž šķita skaisti un cēli dzīvnieki, kuri reāli eksistē citu cilvēku dzīvēs. Manā bērnībā un pusaudža gados sapņu par zirgiem nebija. Taču acīmredzot Zirgam manā dzīvē bija jāienāk, un es nonācu stallī, kur sāku mācīties jāt, apguvu dabīgās zirgu apmācības (Natural Horsemanship) pamatus, sāku saprast, ka zirgs ir kas vairāk par gudru dzīvnieku, sporta partneri, darbaspēku vai skaistu mīļdzīvnieku. Aizvien vairāk uzzinot, kas vajadzīgs zirga dabai, viņa fiziskajai, mentālajai un emocionālajai labklājībai, pievērsos arī pēc iespējas dabai pietuvinātākai zirga turēšanai un kopšanai. Arvien esmu meklējumos, kā būt ar zirgu, kā sarunāties, kā saprast viņu un būt skaidrai un saprotamai savos izteikumos, kā aizsniegties līdz zirga Dvēselei un atvērt šai saskarsmei savu Dvēseli.
Arabels. 2005. gadā dzimis latvju šķirnes zirgs. Biežāk saukts par zvēru. Melns (precīzāk sakot – dūkans), jauns un draiskulīgs kā tāds čigānzēns, viņš pirms četriem gadiem ap Ziemassvētku laiku ienāca manā dzīvē. Arabels man joprojām ir līdz galam neiepazīts un neatklāts. Neuzdrošinos teikt, ka zinu, kāds viņš ir. Esmu iepazinusi viņa draudzīgo un draisko šķautni, zinu viņa nopietno un dziļdomīgo rakstura pusi, pazīstu viņa dusmas, nīgrumu, nedrošību un bailes, redzu viņa gudrību un apjaušu viņa zināšanas un sapratni par lietām, kas man vēl jāatklāj un jāapgūst.
Arabels nedod atlaides, neauklējas ar mani, ir atklāts, tiešs, ne vienmēr iecietīgs, taču piedodošs, pacietīgs un vienmēr apburošs. Esmu pateicīga par viņa izvēli būt ar mani, viņa spēju pieņemt mani, kāda esmu, un viņa dāvātajām dzīves mācībām, pieredzi un sajūtām.
Arabels. 2005. gadā dzimis latvju šķirnes zirgs. Biežāk saukts par zvēru. Melns (precīzāk sakot – dūkans), jauns un draiskulīgs kā tāds čigānzēns, viņš pirms četriem gadiem ap Ziemassvētku laiku ienāca manā dzīvē. Arabels man joprojām ir līdz galam neiepazīts un neatklāts. Neuzdrošinos teikt, ka zinu, kāds viņš ir. Esmu iepazinusi viņa draudzīgo un draisko šķautni, zinu viņa nopietno un dziļdomīgo rakstura pusi, pazīstu viņa dusmas, nīgrumu, nedrošību un bailes, redzu viņa gudrību un apjaušu viņa zināšanas un sapratni par lietām, kas man vēl jāatklāj un jāapgūst.
Arabels nedod atlaides, neauklējas ar mani, ir atklāts, tiešs, ne vienmēr iecietīgs, taču piedodošs, pacietīgs un vienmēr apburošs. Esmu pateicīga par viņa izvēli būt ar mani, viņa spēju pieņemt mani, kāda esmu, un viņa dāvātajām dzīves mācībām, pieredzi un sajūtām.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru