Saziņa ar jaunzirgu turpinās. Kas saprasts agrāk, nākamajā reizē jau tiek uztverts ar mieru un paļāvību, bet pavisam jaunas lietas gan vēl izraisa šaubas - neskatoties uz to, viss tiek pieņemts bērnišķīgā labticībā, jo tas cilvēks, kas vēlas būt vadonis, taču zina, ko dara, vai ne? Lēnām tiek audzētas komforta robežas un arvien biežāk, kad notiek kas jauns, skatiens tiek vērsts uz mani, nevis saspringtā tālienē. Un, lai nepazaudētu prieku būt kopā, atkārtojot dažādās jaunās mācības, darām to, kas katram jaunam zirgam padodas vislabāk - sekošanu, brīvībā. No pirmajiem nepārliecinātajiem, pa taisni spertajiem soļiem, kas tiek veikti labu gabaliņu aiz manis, pamazām parādās apmierināts, čāpstinošs jaunietis, kurš izvēlas nākt jau līdzās un varam veidot daudzveidīgus pagriezienus, kopīgu apstāšanos, perfektu sekošanu ķermeņa valodai un patiesu ieinteresētību kopābūšanā. Protams, koncentrēšanās noturēšanas spējas vēl jaunzirgam ir kā bērnam, tāpēc brīžiem kopā devāmies iepazīt kādu kavaleti - stūrī noliktu ķieģeli - tumšu logu - čaukstošu maisiņu - un visu ko citu, kas spontāni piesaistīja uzmanību - bet tā turpina būt saruna, un pēc katras šādas pauzes gribēšana palikt ar mani bija jau ilgāka. Aizraujošs ceļojums, lai arī vēl tikko sācies un īss. :)
Dabiski, pierādās arī tas, ka, ja cilvēks spēj komunicēt precīzā ķermeņa un nolūka valodā, zirgam nav jābūt apmācītam, lai to saprastu, ar nosacījumu, ka zirga iepriekšējā pieredze nav radījusi neuzticību jebkam, ko cilvēks varētu piedāvāt. Gan šis jaunzirgs, gan arī kāds cits, ar kuru radās izdevība īsi pakomunicēt, spēj instinktīvi reaģēt uz piedāvātajām darbībām, sniedzot "pareizo" atbildi, kad vien es esmu spējusi būt skaidra, un viss, ko darām, ir ne tik daudz konkrētu reakciju iemācīšana, bet savstarpējas uzticības un hierarhisko attiecību veidošana.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru