Nedaudz no praktiskās puses - mazs piemērs tam, ko mēdzam darīt. Šoreiz jāšana bez segliem un ar kordeo. Gribētos to atkārtot arī kaut kur savvaļā, kad radīsies tāda iespēja, bet pagaidām varam izklaidēties laukumā. Nebiju tā jājusi krietnu laika sprīdi un, atskatoties nesenajā pagātnē, pēkšņi tas ir vieglāk, labāk, saskanīgāk, nekā toreiz. Abi kaut ko padomājām, kaut ko sapratām, un ir - bez piepūles. Varbūt tāpēc, ka nav konkrētu mērķu, ko tajā sasniegt - tikai ceļa baudīšana, un ceļš vēl garš priekšā. :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru