Mozaīka

Kad sarunā ar zirgu gadās iestrēgt pie kāda teikuma un vairs nesaprast, ko kurš saka, lietderīgi (vismaz, man) ir sākt teikumu izteikt pa vārdam vien, meklējot to vārdu, kuram pareizā izruna ir pazudusi. Tātad - ja kādā darbībā pazūd vieglums, sapratne, sadarbība, ir labi to spēt sadalīt pa detaļām un iziet cauri katrai atsevišķi, kamēr tiek atrasta tā, kurā vienotības nav. Man tas arī palīdz koncentrēties un analzēt, tā vietā, lai sāktu saspringt par kaut ko, kas "neizdodas", un palīdz izvairīties no kārdinājuma iegrimt liekā darbības atkārtošanā. Un, ja jāaiziet atpakaļ līdz kaut kā pašiem pamatiem, tad tieši to tas arī nozīmē, bez vilšanās par progresa trūkumu vai neizdošanos. Kā tad citādāk viens otra valodas apgūsim... :) Galu galā - nav iespējams pārāk pacietīgi ar zirgu sarunāties.

Par tām valodām - interesanti ir tie mirkļi, kad izdodas saklausīt ne tikai kaut ko no alfabēta, no ķermeņa valodas pamatiem, bet plašākus teikumus, un, galvenais, tiem uzticēties. Piemēram, Snikeram ir kustību un attieksmes savienojums, kas nozīmē kaut ko ļoti skaidru - "noņem apaušus, šodien labāk brīvībā". Ja to uzklausu, vienmēr varu priecāties par tūlītēju un īpaši tuvu attieksmi, uzmanību, atvērtību, gatavību un prieku darboties, ko mākslīgi izraisīt nav iespējams (drīzāk - negribu). Esmu saklausījusi arī citus šāda veida "teikumus" - un cik ikdienā sanāk palaist garām? Taču jā, tā uzticība. Ne vienmēr ir viegli racionālo domāšanu nobīdīt pavisam maliņā un ļauties kaut kam tik neikdienišķam. Tiesa, tā kā mans mērķis ir to apgūt kā ikdienišķu parādību, racionālajai domāšanai atliks vien grūti nopūsties.

No ŠĪ raksta, kuru esmu iztulkojusi -

Pirms vaino zirgu, pārbaudi, vai iemesls nav tevī.
Pirms sāc runāt – ieklausies.
Pirms pieprasi – ierosini.
Pirms reaģē – pavēro.
Pirms pieprasi atkārtoti – nogaidi.
Pirms bloķē nevēlamu rīcību – piedāvā vēlamo izeju.
Pirms sāc monotoni atkārtot vienu un to pašu prasību – esi radošs.
Pirms sāc dusmoties – saglabā pašcieņu.
Pirms mēģini noturēt – dod vairāk brīvības.
Pirms saspringsti – elpo.
Pirms saki „Nē!” – zini pareizo atbildi.
Pirms kliedz – čuksti.
Pirms sāc pārspīlēt – saglabā līdzsvaru.
Pirms prasības padari ātrākas – esi lēnāks.
Pirms sāc jāt – atrodi mirkli apcerei.

Kā esmu novērojusi, cilvēks, kas sarunā ar zirgu spēj saglabāt pašcieņu un apziņu par to, kas/kāpēc tiek darīts, un nenolaižas līdz aklu emociju vadītām darbībam, automātiski izraisa dabisku cieņu un uzmanību zirgā. Personības izaugsmes skola ne pa jokam.